Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides): košās ogas, ārstnieciskās īpašības un izmantošana
Smiltsērkšķi ir grūti sajaukt ar kādu citu augu. Vasaras beigās un rudenī tā zarus cieši noklāj koši dzeltenas un oranžas ogas, kas mēdz palikt zaros vēl ilgi pēc lapu nobiršanas. Ogas ir izteikti skābas, aromātiskas un sulīgas, bet aiz to neparastās garšas slēpjas arī ļoti daudzveidīgs bioloģiski aktīvo vielu sastāvs.
Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir eleagnu dzimtas vasarzaļš krūms vai neliels koks. Tā dabiskā izplatība aptver plašu Eirāzijas teritoriju no Eiropas līdz Centrālāzijai, Sibīrijai, Ķīnai un Himalaju reģioniem. Latvijā smiltsērkšķi visbiežāk pazīstam kā audzētu kultūraugu, kas iecienīts košo un vērtīgo augļu dēļ.
Smiltsērkšķis ir ļoti izturīgs. Tas spēj augt nabadzīgās, smilšainās un akmeņainās augsnēs, panes aukstumu, vēju un sausumu. Tā saknes dzīvo simbiozē ar Frankia ģints mikroorganismiem, kas spēj saistīt atmosfēras slāpekli. Tāpēc smiltsērkšķis var labi augt arī vietās, kur citiem augiem barības vielu būtu par maz.
Šī īpašība cilvēkam ir noderīga arī citādi. Smiltsērkšķus izmanto augsnes nostiprināšanai, erozijas mazināšanai un degradētu teritoriju apzaļumošanai.
Tomēr vislielāko uzmanību smiltsērkšķis izpelnījies savu augļu dēļ. Tajos sastopams C un E vitamīns, karotinoīdi, flavonoīdi, organiskās skābes, pektīnvielas, minerālvielas, taukskābes un daudzi citi savienojumi. Arī sēklām un lapām ir savs, no augļiem atšķirīgs ķīmiskais sastāvs.
Smiltsērkšķis nav tikai mūsdienās populārs uztura produkts. Dažādas tā daļas tradicionāli izmantotas Tibetā, Ķīnā, Mongolijā un citviet Eirāzijā, bet mūsdienās smiltsērkšķis kļuvis arī par nopietnu zinātniskās izpētes objektu.
Kā atpazīt smiltsērkšķi?
Smiltsērkšķis ir ļoti zarots krūms vai neliels koks. Viena no raksturīgākajām pazīmēm ir ērkšķainie zari, kas savvaļā var veidot diezgan blīvus krūmājus.
Lapas ir šauras, iegarenas un lancetiskas. To virspuse ir pelēcīgi zaļa, bet apakšpuse izteikti sudrabaina. Šo nokrāsu veido sīkas zvīņveida struktūras un matiņi uz lapu virsmas.
Tieši sudrabainās lapas ir viena no pazīmēm, pēc kuras smiltsērkšķi iespējams atpazīt arī laikā, kad tam vēl nav košo augļu.
Smiltsērkšķis zied pavasarī, parasti aprīlī un maijā, vēl pirms pilnīgas lapu saplaukšanas. Ziedi ir nelieli un neuzkrītoši.
Īpaši interesanti ir tas, ka smiltsērkšķis ir divmājnieks. Vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem augiem. Augļi veidojas tikai uz sievišķajiem augiem, bet apputeksnēšanai tuvumā nepieciešams vīrišķais augs.
Smiltsērkšķa apputeksnēšanā galvenā nozīme ir vējam, nevis bitēm.
Augļi sāk nogatavoties vasaras otrajā pusē. Tie var būt dzelteni, oranži vai oranžsarkani un aug ļoti cieši gar zariem. Nogatavojušās ogas pie zariem var saglabāties vēl ilgi, dažkārt pat pēc lapu nobiršanas.
Kur smiltsērkšķis aug?
Smiltsērkšķa dabiskā izplatība ir ļoti plaša. Tas sastopams Eiropā, Sibīrijā, Centrālāzijā, Mongolijā, Ķīnā un Himalaju reģionā.
Augam patīk saulainas un atklātas vietas. Tas labi jūtas piekrastēs, upju tuvumā, smilšainās un akmeņainās augsnēs.
Latvijā smiltsērkšķus galvenokārt audzē dārzos un komerciālos stādījumos. Ir izveidotas daudzas šķirnes, kas atšķiras pēc augļu lieluma, krāsas, garšas, ražības un ķīmiskā sastāva.
Kad ievāc smiltsērkšķu augļus?
Smiltsērkšķu augļi Latvijā parasti nogatavojas augustā un septembrī, taču precīzs laiks ir atkarīgs no šķirnes un no tā, kā augļus paredzēts izmantot.
Ogas iespējams atstāt zaros arī ilgāk. Pēc salnām tās kļūst vieglāk atdalāmas no zariem un nedaudz mazinās izteikti skābā un rūgtenā garša.
Tomēr sulas, biezeņa vai svaigu produktu gatavošanai nav obligāti jāgaida sals. Augļu sastāvs nogatavošanās laikā mainās, tāpēc ražas novākšanas brīdis var ietekmēt gan garšu, gan atsevišķu vērtīgo vielu daudzumu.
Smiltsērkšķu lasīšana nav vienkārša. Ogas pie zariem turas cieši, zari ir ērkšķaini, bet nogatavojušies augļi ir mīksti un viegli pārplīst.
Mazākos apjomos ogas lasa ar rokām. Dažkārt izmanto arī zaru sasaldēšanu, pēc kuras ogas iespējams vieglāk atdalīt. Savukārt regulāra liela daudzuma augļzaru nogriešana var ietekmēt nākamās ražas.
Kā smiltsērkšķus uzglabāt?
Viens no vienkāršākajiem veidiem ir saldēšana.
Tas ir īpaši piemērots smiltsērkšķiem, jo C vitamīns ir jutīgs pret karstumu un ilgstošu pārstrādi. Pētījumos aprakstīta salīdzinoši laba askorbīnskābes saglabāšanās saldētos smiltsērkšķos.
Ogas iespējams arī kaltēt, taču žāvēšanas temperatūrai ir nozīme. Augstāka temperatūra var palielināt C vitamīna zudumus, tāpēc saudzīga žāvēšana ļauj labāk saglabāt daļu karstumjutīgo savienojumu.
Ievāc arī smiltsērkšķa lapas. Tās tradicionāli vāktas vasaras sākumā, bet retāk izmantota arī jauno zariņu miza.
Kas vērtīgs atrodams smiltsērkšķu augļos?
Smiltsērkšķu augļi ir nelieli, taču to ķīmiskais sastāvs ir pārsteidzoši daudzveidīgs.
Tajos sastopami vitamīni, karotinoīdi, flavonoīdi un citi polifenoli, organiskās skābes, pektīnvielas, cukuri, aminoskābes, minerālvielas, fitosteroli un taukskābes.
Būtiski ir tas, ka smiltsērkšķu sastāvs nav vienāds visām ogām. To ietekmē šķirne, augšanas vieta, klimats, gatavības pakāpe, ievākšanas laiks, uzglabāšana un pārstrādes veids.
C vitamīns
Viena no pazīstamākajām smiltsērkšķu īpašībām ir augstais C vitamīna jeb askorbīnskābes saturs.
Dažādos pētījumos smiltsērkšķu augļos konstatēti aptuveni 53 līdz 896 mg C vitamīna 100 gramos augļu, bet dažām šķirnēm un pasugām aprakstītas vēl augstākas vērtības.
Tieši lielās atšķirības starp šķirnēm ir iemesls, kāpēc nav korekti visiem smiltsērkšķiem piedēvēt vienu konkrētu C vitamīna daudzumu.
C vitamīns nepieciešams normālai imūnsistēmas darbībai, kolagēna veidošanai un šūnu aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Tas arī palīdz uzņemt dzelzi no augu izcelsmes pārtikas.
Smiltsērkšķu augļos atrodams arī E vitamīns un vairāki B grupas vitamīni.
Kas smiltsērkšķiem piešķir oranžo krāsu?
Raksturīgā dzeltenā un oranžā krāsa rodas galvenokārt no karotinoīdiem.
Smiltsērkšķos identificēts beta karotīns, alfa un gamma karotīns, likopēns, luteīns, zeaksantīns, beta kriptoksantīns un citi šīs grupas savienojumi.
Beta karotīns ir īpaši interesants, jo cilvēka organisms to spēj pārveidot par A vitamīnu. Savukārt luteīns un zeaksantīns ir karotinoīdi, kas dabiski sastopami arī cilvēka acs tīklenē.
Karotinoīdi ir taukos šķīstošas vielas. Tieši tādēļ smiltsērkšķu augļa mīkstuma eļļa var būt tik koši oranža.
Flavonoīdi un polifenoli
Smiltsērkšķos atrodams arī plašs polifenolu klāsts.
Starp raksturīgākajiem flavonoīdiem sastopami izoramnetīna, kvercetīna un kemferola savienojumi, kā arī dažādas fenolskābes.
Šie savienojumi īpaši interesē pētniekus antioksidatīvās aktivitātes dēļ. Tie piedalās šūnu aizsardzībā pret oksidatīvajiem procesiem.
Kāpēc ogas ir tik skābas?
Izteikto skābumu lielā mērā veido organiskās skābes. Nozīmīgas ir ābolskābe un hinīnskābe, bet sastopamas arī citas.
Vienlaikus ogās ir dabīgie cukuri, galvenokārt glikoze un fruktoze.
Tieši cukuru un organisko skābju attiecība lielā mērā nosaka konkrētās šķirnes garšu. Tāpēc vieni smiltsērkšķi ir ļoti asi un skābi, bet citi šķiet ievērojami maigāki.
Minerālvielas un pektīnvielas
Augļos atrodamas arī vairākas minerālvielas, tostarp kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors un dzelzs.
Smiltsērkšķos ir arī šķiedrvielas un pektīnvielas. Pektīns ir šķīstošās šķiedrvielas veids, kas atrodas augļu šūnapvalkos un pārtikas gatavošanā palīdz veidot želejveida konsistenci.
Smiltsērkšķa vērtība nav meklējama vienā īpašā vielā. Interesants ir tieši daudzo dažādo savienojumu kopums.
Ne tikai ogas: lapas, sēklas un miza
Smiltsērkšķa lapām, sēklām un mizai ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs.
Smiltsērkšķa lapas
Lapās sastopami flavonoīdi, fenolskābes, miecvielas un citi polifenoliski savienojumi.
Starp identificētajiem flavonoīdiem atrodami kvercetīna, kemferola un izoramnetīna atvasinājumi.
Miecvielas lapām piešķir nedaudz savelkošu un rūgtenu garšu. Tradicionāli no tām gatavoti uzlējumi un novārījumi.
Laboratorijas pētījumos smiltsērkšķa lapu ekstraktiem konstatēta antioksidatīva un pretiekaisuma aktivitāte. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka parasta lapu tēja ārstē konkrētas slimības.
Smiltsērkšķa sēklas
Katrā auglī atrodas neliela sēkla, kas nebūt nav tikai sulas spiešanas pārpalikums.
No sēklām iegūst vērtīgu eļļu. Tajās sastopamas arī fenoliskās vielas, tokoferoli un fitosteroli.
Smiltsērkšķa miza
Tradicionālajā medicīnā dažādos Eirāzijas reģionos izmantota arī miza un jaunie zari.
Mizā sastopamas miecvielas un citi augu sekundārie metabolīti, taču salīdzinājumā ar augļiem, sēklām un lapām mūsdienās tā ir ievērojami mazāk pētīta.
Smiltsērkšķu eļļa: divas atšķirīgas eļļas
Ar nosaukumu “smiltsērkšķu eļļa” var slēpties pēc sastāva diezgan atšķirīgi produkti.
Eļļu iegūst gan no sēklām, gan no augļa mīkstuma. Tajās dominē atšķirīgas taukskābes, un atšķiras arī citu bioloģiski aktīvo vielu daudzums.
Sēklu eļļa
Smiltsērkšķu sēklu eļļa īpaši izceļas ar polinepiesātinātajām taukskābēm.
Tās raksturīgākās taukskābes ir linolskābe jeb omega 6 un alfa linolēnskābe jeb omega 3.
Abas ir neaizstājamās taukskābes. Cilvēka organisms tās pats nespēj izveidot pietiekamā daudzumā, tāpēc tās nepieciešams uzņemt ar uzturu.
Sēklu eļļā atrodami arī tokoferoli un fitosteroli, tostarp beta sitosterols.
Augļa mīkstuma eļļa
Augļa mīkstuma eļļas sastāvs ir citāds.
Tajā īpaši izceļas palmitoleīnskābe jeb omega 7. Dažādu šķirņu pētījumos tās daudzums var ievērojami atšķirties.
Augļa mīkstuma eļļā sastopama arī palmitīnskābe un oleīnskābe, savukārt omega 3 un omega 6 daudzums parasti ir mazāks nekā sēklu eļļā.
Mīkstuma eļļas košo oranžo vai oranži sarkano krāsu lielā mērā veido karotinoīdi.
Tieši tādēļ neatšķaidīta smiltsērkšķu eļļa uz ādas var īslaicīgi atstāt oranžīgu nokrāsu un iekrāsot apģērbu.
Kas ir omega 7?
Palmitoleīnskābe pieder omega 7 mononepiesātināto taukskābju grupai.
Augu eļļās tā tik lielā daudzumā nav sastopama bieži, tāpēc smiltsērkšķa augļa mīkstuma eļļa šajā ziņā ir īpaša.
Palmitoleīnskābe dabiski sastopama arī cilvēka organismā, tostarp ādas lipīdos. Tieši tāpēc smiltsērkšķu mīkstuma eļļa kļuvusi interesanta ādas un gļotādu pētniecībā.
Ja iegādājas smiltsērkšķu eļļu, ir vērts izlasīt etiķeti un noskaidrot, vai tā iegūta no sēklām, augļa mīkstuma vai abu maisījuma.
Smiltsērkšķis tautas medicīnā
Smiltsērkšķa izmantošanas vēsture ārstniecībā ir plaša.
Īpaša vieta tam bijusi Tibetas, Mongolijas un tradicionālajā ķīniešu medicīnā.
Tibetas medicīnas avotos smiltsērkšķis aprakstīts jau vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem. Tradicionāli augļus lietoja gremošanas veicināšanai, klepus un elpceļu problēmu gadījumos, kā arī organisma spēcināšanai.
Ķīnas tradicionālajā medicīnā augļus izmantoja gremošanas veicināšanai, klepus un krēpu gadījumā, kā arī asinsrites veicināšanai.
Augļus lietoja arī spēku izsīkuma un nespēka gadījumos. No tiem gatavoja sulu, novārījumus un citus preparātus.
Īpaši plaši tautas medicīnā izmantota smiltsērkšķu eļļa. To klāja uz brūcēm, apdegumiem, čūlām un citādi bojātas ādas.
No lapām gatavoja uzlējumus un novārījumus, kā arī izmantoja tās kompresēm. Aprakstīta tradicionāla lietošana tūskas, ādas problēmu, locītavu un reimatisku sāpju gadījumos.
Šie pielietojumi stāsta par tradicionālo pieredzi. Tie nav automātiski pielīdzināmi mūsdienās klīniski pierādītai ārstēšanai.
Ko pēta saistībā ar iekaisuma procesiem?
Smiltsērkšķa pretiekaisuma īpašības ir viens no plašāk pētītajiem virzieniem.
Laboratorijas pētījumos gan lapu un augļu ekstrakti, gan atsevišķi flavonoīdi spējuši ietekmēt vairākus procesus, kas piedalās iekaisuma reakcijā.
Īpaša uzmanība pievērsta izoramnetīnam, kvercetīnam un kemferolam, kā arī citiem smiltsērkšķa savienojumiem.
Arī smiltsērkšķu eļļai eksperimentālajos modeļos novērota pretiekaisuma aktivitāte.
Kopumā preklīnisko pētījumu ir daudz, tomēr cilvēku pētījumu ir ievērojami mazāk. Tāpēc korektāk ir teikt, ka smiltsērkšķim pētījumos novērotas pretiekaisuma īpašības, nevis apgalvot, ka tas ārstē iekaisuma slimības.
Smiltsērkšķis ādas kopšanā un brūču dzīšanā
Tieši ādas un brūču kopšana ir viena no jomām, kur tradicionālā smiltsērkšķa lietošana īpaši bieži nonākusi arī zinātnieku uzmanības lokā.
Brūces dzīšanas laikā veidojas jauni audi, kolagēns un asinsvadi, bet bojāto virsmu pakāpeniski pārklāj jaunas epitēlija šūnas.
Eksperimentālajos pētījumos ar smiltsērkšķu sēklu eļļu novērota ātrāka brūces saraušanās un epitelizācija, kā arī izmaiņas ar kolagēna veidošanos saistītos rādītājos.
Smiltsērkšķu eļļa un apdegumi
Ir veikti arī pētījumi ar cilvēkiem.
Vienā klīniskā pētījumā ar 151 pacientu smiltsērkšķu eļļas pārsēji tika salīdzināti ar vazelīna marles pārsējiem. Smiltsērkšķu grupā tika novērota ātrāka epitelizācija un brūču dzīšana, kā arī mazāk izdalījumu un sāpju.
Citā pētījumā ar 55 pacientiem ar otrās pakāpes apdegumiem smiltsērkšķu krēma lietošana bija saistīta ar īsāku dzīšanas periodu.
Rezultāti ir interesanti, tomēr ar dažiem salīdzinoši nelieliem pētījumiem nepietiek, lai smiltsērkšķu preparātus uzskatītu par standarta ārstēšanu visu veidu apdegumiem.
Plašus, dziļus vai nopietnus apdegumus nevajadzētu ārstēt mājās tikai ar eļļu vai ārstniecības augiem.
Ādas aizsargbarjera
Smiltsērkšķu eļļu plaši izmanto arī kosmētikā.
Tā sastopama sejas un ķermeņa krēmos, balzamos, lūpu kopšanas līdzekļos un sejas eļļās.
Pētniekus īpaši interesē smiltsērkšķu eļļas iespējamā ietekme uz ādas aizsargbarjeru un audu atjaunošanos. Eksperimentālie rezultāti ir daudzsološi, tomēr klīnisko pētījumu ar cilvēkiem joprojām ir salīdzinoši maz.
Smiltsērkšķis un gļotādu veselība
Interesanti pētījumi veikti arī par smiltsērkšķu eļļas iespējamo ietekmi uz gļotādām.
Maksts gļotāda
Randomizētā placebo kontrolētā pētījumā piedalījās 116 sievietes pēc menopauzes, kurām bija gļotādas sausums, nieze vai dedzināšanas sajūta.
Dalībnieces trīs mēnešus lietoja 3 gramus smiltsērkšķu eļļas vai placebo dienā.
Smiltsērkšķu grupā tika novērots labāks maksts epitēlija integritātes uzlabojums. Interesanti, ka eļļa tika lietota iekšķīgi, nevis uzklāta uz gļotādas.
Rezultāts ir daudzsološs, taču ar vienu pētījumu nepietiek, lai smiltsērkšķu eļļu uzskatītu par pierādītu ārstēšanas līdzekli.
Sausās acs sajūta
Smiltsērkšķu eļļa pētīta arī cilvēkiem ar sausās acs simptomiem.
Vienā randomizētā pētījumā 100 cilvēki trīs mēnešus lietoja smiltsērkšķu eļļu vai placebo. Rezultāti liecināja, ka iespējamais efekts nav vienkārši izskaidrojams ar tiešu asaru plēvītes taukskābju sastāva maiņu.
Pētījumi šajā jomā turpinās, un īpaša uzmanība tiek pievērsta augļa mīkstuma eļļai un tajā esošajai omega 7.
Smiltsērkšķis un sirds un asinsvadu veselība
Smiltsērkšķa ietekme uz sirds un asinsvadu riska faktoriem pētīta arī cilvēkiem.
- gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti 15 randomizēti kontrolēti pētījumi.
Kopumā smiltsērkšķa produktu lietošana bija saistīta ar labvēlīgām izmaiņām triglicerīdu, kopējā holesterīna, ZBL un ABL rādītājos, taču efekts bija izteiktāks cilvēkiem, kuriem jau sākotnēji bija traucēta lipīdu vielmaiņa.
Vienlaikus ne visi pētījumi devuši vienādus rezultātus.
Piemēram, placebo kontrolētā pētījumā ar 111 cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni 90 ml smiltsērkšķu biezeņa dienā būtiski nesamazināja kopējo holesterīnu, ZBL vai triglicerīdus.
Arī asinsspiediena pētījumu kopējie rezultāti nav pārliecinoši.
Tāpēc smiltsērkšķus nevajadzētu uztvert kā holesterīna vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas līdzekli.
Trombocīti un asins sarecēšana
Nelielos pētījumos vērtēta arī smiltsērkšķu eļļas ietekme uz trombocītu aktivitāti.
Dažos novērota samazināta trombocītu agregācija, taču dalībnieku skaits bijis neliels.
Tāpēc apgalvojums, ka smiltsērkšķis “šķidrina asinis” vai pasargā no trombiem, būtu pārāk kategorisks.
Smiltsērkšķis un cukura vielmaiņa
Atsevišķos nelielos pētījumos pētīts, kā smiltsērkšķi ietekmē glikozes un insulīna reakciju pēc ēšanas.
Vienā pētījumā veselu sasmalcinātu smiltsērkšķu pievienošana maltītei ar glikozi samazināja insulīna koncentrācijas maksimumu pēc ēšanas.
Citā pētījumā cilvēkiem ar lieko svaru pēc smiltsērkšķu biezeņa lietošanas insulīna koncentrācija 30 minūtes pēc maltītes bija zemāka nekā pēc kontroles maltītes.
Tomēr, apkopojot vairāku randomizētu pētījumu rezultātus, pārliecinoša kopējā ietekme uz glikozes līmeni asinīs netika konstatēta.
Tāpēc smiltsērkšķi nav cukura diabēta ārstēšanas līdzeklis. Daudz interesantāks ir pētniecības jautājums par to, kā veselas ogas un tajās esošie savienojumi var ietekmēt organisma reakciju uz maltīti.
Smiltsērkšķis un gremošanas sistēma
Smiltsērkšķa saistība ar gremošanas sistēmu sastopama gan tradicionālajā lietošanā, gan mūsdienu pētniecībā.
Kuņģa gļotāda
Eksperimentālajos pētījumos ar dzīvniekiem smiltsērkšķu eļļa un atsevišķi augļu savienojumi pētīti saistībā ar kuņģa gļotādas aizsardzību.
Dažos modeļos novērota mazāka kuņģa gļotādas bojājumu platība un labāka audu atjaunošanās.
Šie rezultāti vēl nepierāda, ka smiltsērkšķu eļļa vai sula cilvēkiem ārstē gastrītu vai kuņģa čūlu.
Zarnu mikrobiota
Jaunāks pētniecības virziens ir smiltsērkšķa polisaharīdu un citu savienojumu ietekme uz zarnu mikrobiotu un zarnu aizsargbarjeru.
Dzīvnieku modeļos novērotas izmaiņas atsevišķu baktēriju grupu daudzumā un procesos, kas saistīti ar zarnu barjeras darbību.
Šobrīd būtu pārāk agri apgalvot, ka smiltsērkšķi cilvēkiem “atjauno zarnu mikrofloru”, taču šī ir interesanta turpmākās pētniecības joma.
Smiltsērkšķis virtuvē
Svaigi smiltsērkšķi ir ļoti skābi, tāpēc lielākā daudzumā tos tieši no krūma ēd reti.
Toties pārstrādei šīs ogas ir ļoti piemērotas.
No smiltsērkšķiem gatavo:
- sulu
- biezeni
- sīrupu
- želeju
- ievārījumu
- mērces
- pulveri
- tējas un dzērienus
- desertus
Saldētas ogas iespējams pievienot putrām, jogurtam un smūtijiem.
Kāpēc smiltsērkšķu sulai virspusē veidojas oranžīgs slānis?
Svaigi spiesta smiltsērkšķu sula var noslāņoties.
Augšpusē reizēm izveidojas intensīvāk oranžs un nedaudz eļļains slānis. Tas nav bojāšanās rādītājs. Smiltsērkšķu augļos dabiski ir lipīdi, kuros šķīst arī karotinoīdi un citas taukos šķīstošās vielas.
Tāpēc smiltsērkšķu sula pēc izskata var ievērojami atšķirties no ābolu vai ogu sulām, kurās tauku praktiski nav.
Kas notiek karsējot?
Karsēšanas laikā smiltsērkšķa sastāvs mainās.
Īpaši jutīgs ir C vitamīns. Tā daudzumu ietekmē temperatūra, karsēšanas ilgums, skābekļa klātbūtne un uzglabāšana.
Tas nenozīmē, ka no smiltsērkšķiem nevajadzētu gatavot ievārījumu vai sīrupu. Vienkārši svaigas ogas, saldētas ogas, svaigi spiesta sula un ilgstoši vārīts ievārījums uzturvielu ziņā nav pilnīgi vienādi produkti.
Ja galvenais mērķis ir saglabāt pēc iespējas vairāk sākotnējā augļa sastāva, piemērotāka būs saldēšana vai saudzīga un īslaicīga pārstrāde.
Ko darīt ar smiltsērkšķu izspaidām?
Pēc sulas izspiešanas pāri paliek mizas, mīkstuma daļas un sēklas.
Šo masu nevajadzētu uzreiz uzskatīt par atkritumiem. Izspaidās joprojām saglabājas daudz šķiedrvielu, daļa polifenolu, karotinoīdu un taukvielu.
Pētījumos smiltsērkšķu izspaidas var veidot aptuveni 20 līdz 30 procentus no pārstrādāto augļu masas.
Tās iespējams izžāvēt un samalt pulverī. Pārtikas tehnoloģijā šādu pulveri pēta kā sastāvdaļu maizē, konditorejas izstrādājumos un citos produktos.
Ja izspaidās saglabājušās sēklas, tajās joprojām atrodas arī eļļa.
Tas ir labs piemērs tam, kā no smiltsērkšķa iespējams izmantot gandrīz visu augli.
Ar ko smiltsērkšķi labi sader?
Izteiktā skābuma dēļ smiltsērkšķi labi sader ar saldākām garšām.
Tos var kombinēt ar āboliem, bumbieriem, burkāniem, ķirbi, banānu un medu.
Desertos tiem labi piestāv jogurts, biezpiens, vaniļa un šokolāde.
Smiltsērkšķus iespējams izmantot arī sāļajos ēdienos. Sula labi iederas mērcēs un marinādēs un var aizstāt daļu citrona sulas vai citas skābas sastāvdaļas.
Kad ar smiltsērkšķiem jābūt piesardzīgiem?
Parastā uztura daudzumā smiltsērkšķu augļus kopumā uzskata par drošiem.
Tomēr ir svarīgi nošķirt svaigas ogas un sulu no koncentrēta ekstrakta, eļļas kapsulām vai citiem preparātiem.
Dažādos produktos aktīvo vielu koncentrācija var būt ļoti atšķirīga.
Jutīgākiem cilvēkiem liels daudzums ogu, sulas vai koncentrētu preparātu var radīt gremošanas diskomfortu. Atsevišķos gadījumos iespējama arī alerģiska reakcija.
Medikamenti
Īpaši koncentrētu smiltsērkšķu preparātu lietošanu būtu ieteicams pārrunāt ar ārstu vai farmaceitu cilvēkiem, kuri regulāri lieto zāles, kas ietekmē asins recēšanu.
Piesardzība nepieciešama arī tad, ja tiek lietoti medikamenti glikozes līmeņa vai asinsspiediena regulēšanai, jo iespējamā smiltsērkšķa ietekme uz šiem rādītājiem vēl tiek pētīta.
Tas nenozīmē, ka dažas smiltsērkšķu ogas uzturā jāpielīdzina koncentrētam ekstraktam. Tās ir ļoti atšķirīgas lietošanas formas.
Grūtniecība un zīdīšana
Par koncentrētu smiltsērkšķu ekstraktu un lielu eļļas devu lietošanas drošību grūtniecības un zīdīšanas laikā nav pietiekami daudz kvalitatīvu pētījumu ar cilvēkiem.
Tāpēc ārstnieciskos nolūkos šādus preparātus nevajadzētu sākt lietot bez konsultācijas ar veselības aprūpes speciālistu.
Interesanti fakti par smiltsērkšķi
Kāpēc nosaukums saistīts ar zirgiem?
Smiltsērkšķa ģints nosaukums Hippophae cēlies no sengrieķu vārdiem hippos, kas nozīmē zirgs, un phaos, kas saistīts ar gaismu vai spīdumu.
Ar šo nosaukumu saistīts stāsts, ka smiltsērkšķa lapas un jaunos zariņus deva zirgiem un novēroja, ka to spalva kļūst spīdīgāka.
Tieši no tā radies nosaukuma skaidrojums, ko mēdz tulkot kā “spīdošais zirgs”.
Smiltsērkšķi pazina jau Senajā Grieķijā
Smiltsērkšķis pieminēts seno grieķu autoru, tostarp Dioskorīda un Teofrasta, darbos.
Sena izmantošanas tradīcija ir arī Āzijā. Tibetas medicīnas avotos smiltsērkšķis aprakstīts aptuveni kopš mūsu ēras 900. gada.
Kāpēc lapas ir sudrabainas?
Lapu virsmu klāj sīkas zvīņveida struktūras un matiņi.
Tie ne tikai piešķir lapām raksturīgo sudrabaino izskatu, bet arī palīdz augam pielāgoties sausumam, spēcīgai saulei un vējam.
Viens krūms ar ogām nepietiek
Ja dārzā iestāda vienu smiltsērkšķi, tas vēl negarantē ražu.
Augļus veido tikai sievišķie augi. Lai notiktu apputeksnēšanās, tuvumā nepieciešams arī vīrišķais augs.
Tāpēc iespējams gadiem audzēt pilnīgi veselīgu smiltsērkšķi un nesagaidīt nevienu ogu, ja tas izrādījies vīrišķais augs vai apkārtnē nav apputeksnētāja.
Ogas var palikt zaros arī ziemas sākumā
Smiltsērkšķa augļi pēc nogatavošanās spēj ilgi turēties pie zariem.
Pēc lapu nobiršanas koši oranžās ogas kļūst vēl pamanāmākas. Pēc sala tās arī vieglāk atdalās no zariem.
“Jūras ērkšķis”, kas neaug tikai pie jūras
Angļu valodā smiltsērkšķi sauc par sea buckthorn.
Nosaukums saistīts ar tā sastopamību Eiropas piekrastēs, taču auga dabiskā izplatība ir daudz plašāka. Tas aug arī upju ielejās, sausās un akmeņainās vietās un kalnu reģionos tālu no jūras.
Noslēgumā
Smiltsērkšķis ir daudz vairāk nekā tikai koša rudens oga.
Tā augļos sastopams C vitamīns, karotinoīdi, flavonoīdi, organiskās skābes, pektīnvielas un citas vērtīgas vielas. Arī sēklām un lapām ir savs, atšķirīgs ķīmiskais sastāvs.
Īpaši interesantas ir abas smiltsērkšķu eļļas. Sēklu eļļā nozīmīga vieta ir omega 3 un omega 6 taukskābēm, savukārt augļa mīkstuma eļļai raksturīgs augsts omega 7 un karotinoīdu daudzums.
Tradicionālajā medicīnā smiltsērkšķis izmantots ļoti plaši, bet mūsdienās daudzi no šiem pielietojumiem kļuvuši par zinātnisku pētījumu objektiem.
Visvairāk uzmanības pievērsts smiltsērkšķa saistībai ar ādas un gļotādu aizsargbarjeru, brūču dzīšanu, iekaisuma procesiem, gremošanas sistēmu un vielmaiņu.
Dažās jomās jau veikti arī pētījumi ar cilvēkiem, citās pierādījumi pagaidām galvenokārt nāk no laboratorijas un dzīvnieku pētījumiem. Tāpēc smiltsērkšķi nevajadzētu pārvērst par brīnumlīdzekli, kas ārstē visu.
Ikdienā tas vispirms ir ļoti interesants un daudzpusīgs pārtikas augs. Ogas var saldēt, spiest sulā, gatavot biezeņos, sīrupos, mērcēs un pulveros. Arī pēc sulas spiešanas pāri palikušās sēklas un mizas iespējams izmantot tālāk.
Un varbūt tieši tas smiltsērkšķī ir visinteresantākais. Tas spēj augt skarbos apstākļos, palīdz nostiprināt augsni un vienlaikus dod augļus, no kuriem iespējams izmantot gandrīz visu.
Izmantotā literatūra un avoti
-
Royal Botanic Gardens, Kew. Plants of the World Online. Hippophae rhamnoides L.
Botāniskā klasifikācija, dabiskā izplatība un sugas informācija. Skatīt Kew Plants of the World Online -
Wang Z., Zhao F., Wei P., Chai X., Hou G., Meng Q. (2022). Phytochemistry, health benefits, and food applications of sea buckthorn (Hippophae rhamnoides L.): A comprehensive review. Frontiers in Nutrition, 9:1036295.
Plašs zinātnisks pārskats par smiltsērkšķa vitamīniem, karotinoīdiem, polifenoliem, taukskābēm, uzturvērtību, bioloģisko aktivitāti un izmantošanu pārtikā. Lasīt pilnu pētījumu Frontiers in Nutrition -
Zhu P., Ren Y., Wei C. u.c. (2025). Compounds from sea buckthorn and their application in food: A review. Food Chemistry, 476, 143428.
Jaunāks pārskats par smiltsērkšķa polifenoliem, karotinoīdiem, lipīdiem, pārstrādi un izmantošanu pārtikas produktos. Skatīt pētījumu PubMed -
Geng Y., Wang J., Chen K. u.c. (2022). Effects of sea buckthorn (Hippophae rhamnoides L.) on factors related to metabolic syndrome: A systematic review and meta-analysis of randomized controlled trial. Phytotherapy Research, 36(11), 4101–4114.
Metaanalīze par smiltsērkšķa saistību ar holesterīnu, triglicerīdiem, glikozes līmeni, asinsspiedienu un citiem vielmaiņas rādītājiem. Skatīt pētījumu PubMed -
Larmo P. S., Yang B., Hyssälä J., Kallio H. P., Erkkola R. (2014). Effects of sea buckthorn oil intake on vaginal atrophy in postmenopausal women: a randomized, double-blind, placebo-controlled study. Maturitas, 79(3), 316–321.
Klīnisks pētījums ar 116 sievietēm par iekšķīgi lietotas smiltsērkšķu eļļas ietekmi uz maksts gļotādas stāvokli. Skatīt pētījumu PubMed -
Larmo P. S., Järvinen R. L., Setälä N. u.c. (2010). Oral sea buckthorn oil attenuates tear film osmolarity and symptoms in individuals with dry eye. Journal of Nutrition, 140(8), 1462–1468.
Randomizēts pētījums ar 100 dalībniekiem par smiltsērkšķu eļļas lietošanu sausās acs simptomu gadījumā. Skatīt pētījumu PubMed -
Larmo P. u.c. (2011). Effects of oral sea buckthorn oil on tear film fatty acids in individuals with dry eye. Cornea.
Pētījums par to, vai smiltsērkšķu eļļa maina asaru plēvītes taukskābju sastāvu. Skatīt pētījumu PubMed -
Abdullahzadeh M., Shafiee S. (2021). To compare the effect of sea buckthorn and silver sulfadiazine dressing on period of wound healing in patients with second-degree burns: A randomized triple-blind clinical trial. Wound Repair and Regeneration, 29(5), 732–740.
Randomizēts klīnisks pētījums ar 55 pacientiem par smiltsērkšķu krēma izmantošanu otrās pakāpes apdegumu dzīšanas laikā. Skatīt pētījumu PubMed -
Morone M. V. u.c. (2026). Hippophae rhamnoides L. Fruit Extract Relieves Chronic Idiopathic Constipation and Improves Bowel Function: A Monocentric, Randomized, Double-Blind, Placebo-Controlled, Clinical Trial. Nutrients, 18(5), 806.
Klīnisks pētījums ar 90 pieaugušajiem par standartizēta smiltsērkšķu augļu ekstrakta ietekmi uz hronisku aizcietējumu un zarnu darbību. Skatīt pētījumu PubMed -
Zinātniskais pārskats par smiltsērkšķu eļļas taukskābēm un to nozīmi cilvēka veselībā.
Plašāk apskatīta palmitoleīnskābe jeb omega 7, omega 3 un omega 6, kā arī smiltsērkšķu eļļas sastāva īpatnības. Lasīt pilnu pārskatu PubMed Central - 📖 Helēna Rubīne, Vija Eniņa - Ārstniecības augi
- 📖 Jānis Ligers - Ārstniecības augi un to lietošana
- 📖 A. Ābelītis - Ārstniecības augi veselībai
Rakstā aprakstīta gan smiltsērkšķa tradicionālā izmantošana, gan mūsdienu zinātnisko pētījumu rezultāti. Tradicionāls ārstniecības auga lietojums nenozīmē, ka konkrētā iedarbība ir pierādīta klīniskajos pētījumos. Arī laboratorijas un dzīvnieku pētījumu rezultātus nevar automātiski attiecināt uz cilvēkiem.
Rakstā sniegtā informācija ir izglītojoša un nav paredzēta slimību diagnosticēšanai vai ārstēšanai.