Ugunspuķe - vērtīgais Latvijas ārstniecības augs un aromātiskās Ivana tējas noslēpums

Vasaras otrajā pusē Latvijas mežmalas, izcirtumi un pļavas iekrāsojas košos rozā toņos. Tieši šajā laikā zied viens no mūsu dabas iespaidīgākajiem un vērtīgākajiem ārstniecības augiem = šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium).

Lai gan daudzi to pazīst kā skaistu savvaļas puķi, ugunspuķe jau gadsimtiem ilgi izmantota ārstniecībā un tēju gatavošanā. No tās lapām top slavenā Ivana tēja, kas savulaik bija pieprasīta visā Eiropā un konkurēja pat ar Ķīnas tēju.

Mūsdienās interese par ugunspuķi atkal pieaug. Cilvēki arvien biežāk izvēlas vietējos ārstniecības augus, novērtējot to dabiskās īpašības, bagātīgo sastāvu un patīkamo garšu.

Šajā rakstā uzzināsiet:

• kas ir šaurlapu ugunspuķe;
• kā to atpazīt dabā;
• kad un kā to ievākt;
• kādas vērtīgās vielas tā satur;
• kādas īpašības tai piedēvē tautas medicīna un mūsdienu pētījumi;
• kāpēc fermentēta ugunspuķes tēja ir tik īpaša.

Kas ir šaurlapu ugunspuķe?

Šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium) ir daudzgadīgs lakstaugs no naktssveču dzimtas (Onagraceae).

Tas ir viens no pirmajiem augiem, kas apdzīvo izdegušas vai izcirstas teritorijas, tādēļ arī radies nosaukums ugunspuķe – tā bieži sastopama vietās, kur daba sāk atjaunoties pēc ugunsgrēkiem vai mežizstrādes.

Augs veido spēcīgu, ložņājošu sakneni, no kura katru gadu izaug jauni stublāji. Tie var sasniegt pat 1,5 metru augstumu, un vasarā tos rotā gari, koši rozā ziedu ķekari.

Tieši šie ziedi padara ugunspuķi par vienu no skaistākajiem Latvijas savvaļas augiem.

Kā atpazīt ugunspuķi?

Ja nekad iepriekš neesi ievācis ugunspuķi, sākumā var rasties šaubas, vai atrasts īstais augs.

Par laimi, šaurlapu ugunspuķei ir vairākas viegli pamanāmas pazīmes.

Raksturīgās pazīmes

✔ taisns, stingrs stublājs;

✔ šauras, lancetiskas lapas ar gludām malām;

✔ koši rozā vai purpursārti četrlapu ziedi;

✔ gari ziedu ķekari stublāja galotnē;

✔ augstums līdz aptuveni pusotram metram.

Pēc noziedēšanas veidojas garas pākstis, kurās nogatavojas sēklas ar baltām, pūkainām lidmatiņām. Vasaras beigās tās izplatās ar vēju, radot iespaidu, ka gaisā lido smalkas baltas pūkas.

Kur Latvijā aug ugunspuķe?

Šaurlapu ugunspuķe ir plaši sastopama visā Latvijā.

Visbiežāk tā aug:

• mežu izcirtumos;
• degumos;
• sausās mežmalās;
• izretinātos priežu mežos;
• ceļmalās;
• elektrolīniju trasēs;
• saulainās pļavās.

Īpaši bagātīgi tā zied vietās, kur augsne iepriekš tikusi traucēta. Nereti var redzēt veselus rozā ziedu laukus, kas vasaras vidū kļūst par īstu bišu un citu apputeksnētāju paradīzi.

Ugunspuķe vai kazroze?

Viens no biežākajiem jautājumiem ir, vai ugunspuķe nav tas pats, kas kazroze.

Atbilde ir - nē.

Lai gan abus augus mēdz sajaukt, tie pieder atšķirīgām ģintīm.

Kazroze parasti aug mitrākās vietās - grāvjos, purvainās teritorijās un mitrās pļavās.

Šaurlapu ugunspuķe savukārt dod priekšroku sausākām, saulainām vietām.

Atšķiras arī ziedkopas uzbūve, lapu izvietojums un augšanas veids.

Tāpēc ārstniecības vajadzībām ir svarīgi ievākt tieši šaurlapu ugunspuķi.

Kad ievākt ugunspuķi?

Katrai auga daļai ir savs piemērotākais ievākšanas laiks.

Lapas

Lapas parasti ievāc pirms pilnzieda vai ziedēšanas sākumā.

Tieši šajā laikā tās satur visvairāk bioloģiski aktīvo vielu un ir īpaši piemērotas fermentēšanai.

Lapas no stublāja visērtāk noņemt, ar plaukstu slidinot no galotnes uz leju.

Svarīgi izvēlēties tikai veselīgas, nebojātas lapas.

Ziedi

Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, kad atvērusies aptuveni trešdaļa ziedkopas.

Tie piešķir tējai:

• maigu aromātu;
• skaistu krāsu;
• papildu bioloģiski aktīvās vielas.

Saknes

Mazāk zināms fakts ir tas, ka izmantojamas arī ugunspuķes saknes.

Tās rok rudenī, kad augs beidzis ziedēt un saknēs uzkrājušās rezerves vielas.

Saknes žāvē 65–70 °C temperatūrā.

Pareizi uzglabātas tās saglabā ārstnieciskās īpašības līdz trim gadiem.

Kā pareizi žāvēt?

Ja plānots gatavot nefermentētu tēju, lapas un ziedus pēc ievākšanas žāvē labi vēdināmā vietā vai kaltē.

Žāvēšanas temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 60 °C, lai pēc iespējas labāk saglabātos vērtīgās bioloģiski aktīvās vielas.

Pilnībā izžāvētas drogas uzglabā sausā, tumšā vietā.

Lapas un ziedi savu kvalitāti saglabā aptuveni divus gadus, savukārt saknes - līdz trim gadiem.

Ugunspuķes ķīmiskais sastāvs

Šaurlapu ugunspuķes vērtību nosaka tās bagātīgais ķīmiskais sastāvs.

Auga lapās, ziedos un saknēs konstatētas vairākas bioloģiski aktīvo savienojumu grupas.

Starp nozīmīgākajām ir:

• flavonoīdi;
• gļotvielas;
• miecvielas;
• pektīni;
• fenolskābes;
• karotinoīdi (beta-karotīns, luteīns);
• katehīni un epikatehīni;
• organiskās skābes;
• aminoskābes;
• polisaharīdi;
• kumarīnu atvasinājumi.

Papildus tam ugunspuķe satur virkni minerālvielu, tostarp:

• dzelzi;
• mangānu;
• varu;
• kobaltu;
• boru.

Ziedos nelielā daudzumā sastopama arī ēteriskā eļļa, kas veido daļu no ugunspuķes raksturīgā aromāta.

Kāpēc šīs vielas ir svarīgas?

Daudzas no šīm vielām darbojas sinerģiski.

Piemēram:

Flavonoīdi ir pazīstami ar savu antioksidatīvo aktivitāti, palīdzot aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.

Gļotvielas veido aizsargkārtiņu uz gļotādām, tāpēc tās tradicionāli izmanto elpceļu un gremošanas sistēmas atbalstam.

Miecvielas piešķir augam savelkošas īpašības un ir viens no iemesliem, kāpēc ugunspuķi izmanto iekaisumu gadījumos.

Savukārt pektīni un polisaharīdi palīdz uzturēt normālu gremošanas sistēmas darbību.

Tieši šo savienojumu kopums padara ugunspuķi par vienu no daudzpusīgākajiem Latvijas ārstniecības augiem.

Ugunspuķes ārstnieciskās īpašības

Jau gadsimtiem ilgi ugunspuķe izmantota tautas medicīnā, un mūsdienās zinātniskie pētījumi turpina analizēt tās sastāvā esošās bioaktīvās vielas.

Tradicionāli ugunspuķes tēju lieto:

• organisma stiprināšanai;
• vieglu iekaisumu mazināšanai;
• gremošanas sistēmas atbalstam;
• kuņģa un zarnu gļotādas nomierināšanai;
• kakla skalošanai iekaisuma gadījumā;
• viegla nervu sasprindzinājuma un bezmiega mazināšanai;
• organisma atjaunošanai pēc saslimšanām.

Tautas medicīnā ugunspuķes preparātus izmanto arī ārīgi – kompresēm, lai veicinātu brūču dzīšanu un nomierinātu iekaisušu ādu.

Mūsdienu pētījumi liecina, ka ugunspuķes sastāvā esošajiem polifenoliem un flavonoīdiem piemīt antioksidatīva un pretiekaisuma aktivitāte. Tiek pētīta arī to iespējamā nozīme prostatas veselības atbalstā, tomēr šie pētījumi vēl turpinās. Tāpēc ugunspuķes tēju nevajadzētu uzskatīt par ārstniecības aizstājēju vai konkrētu slimību terapiju.

Kas ir Ivana tēja?

Runājot par ugunspuķi, bieži dzirdams nosaukums Ivana tēja. Daudzi domā, ka tā ir cita auga tēja, taču patiesībā Ivana tēja ir fermentēta šaurlapu ugunspuķes lapu tēja.

Nosaukums radies Austrumeiropā, kur fermentētu ugunspuķes tēju gatavoja jau pirms vairākiem gadsimtiem. Daudzviet to dēvēja arī par Koporjes tēju, jo tieši Koporjes apkaimē šī tējas gatavošanas tradīcija kļuva īpaši pazīstama.

Atšķirībā no melnās vai zaļās tējas, kas tiek gatavota no tējas krūma (Camellia sinensis), Ivana tēja top no Latvijas dabā augošās šaurlapu ugunspuķes. Tāpēc tā nesatur kofeīnu un ir piemērota tiem, kuri vēlas baudīt aromātisku augu tēju jebkurā diennakts laikā.

Ugunspuķes tējas vēsture

Šaurlapu ugunspuķes fermentētās tējas vēsture aizsākās jau aptuveni 12. gadsimtā. Par vienu no senākajiem tās gatavošanas centriem uzskata Koporjes apkārtni netālu no tagadējās Sanktpēterburgas, no kurienes radies nosaukums Koporjes tēja.

Sākotnēji šī tēja bija vietējs dzēriens, taču ar laiku tās slava izplatījās tālu ārpus reģiona robežām.

Vairāku gadsimtu garumā fermentētā ugunspuķes tēja kļuva par nozīmīgu eksporta preci. To eksportēja uz Angliju, Dāniju un citām Eiropas valstīm, kur to augstu novērtēja tās patīkamās garšas un pieejamības dēļ.

Dažos vēstures avotos minēts, ka ugunspuķes tēja savulaik konkurēja ar importēto Ķīnas tēju. Tās eksporta apjomi bija tik ievērojami, ka tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem eksporta produktiem līdzās kažokādām, zeltam, darvai un kaņepēm.

Tiek uzskatīts, ka laikā, kad Eiropā arvien vairāk izplatījās tēja no Indijas un Ķīnas, ugunspuķes tēja saglabāja savu popularitāti, pateicoties maigajai garšai, bagātīgajam aromātam un tautas medicīnā augstu vērtētajām īpašībām.

Arī mūsdienās interese par Ivana tēju atgriežas. Cilvēki arvien biežāk izvēlas vietējos ārstniecības augus un novērtē tradicionālās zināšanas, kas saglabājušās līdz mūsdienām.

Kāpēc fermentē ugunspuķes lapas?

Viens no biežākajiem jautājumiem ir - kāpēc lapas vispār fermentē?

Atbilde ir pavisam vienkārša.

Fermentācija nav paredzēta tikai skaistākai krāsai. Tā būtiski izmaina gan tējas garšu, gan aromātu, gan arī daļu auga ķīmiskā sastāva.

Svaigi noplūktām ugunspuķes lapām ir izteikta zaļumu smarža un viegli zāļaina garša. Fermentācijas laikā lapās esošie fermenti sāk pārveidot bioloģiski aktīvās vielas. Šis process rada jaunas aromātiskās vielas, kas tējai piešķir bagātīgāku un pilnīgāku garšu.

Tieši fermentācija padara Ivana tēju tik īpašu.

Kas notiek fermentācijas laikā?

Fermentācija ir dabisks bioķīmisks process.

Kad lapas tiek saspiestas, sarullētas vai samaltas, bojājas to šūnu sieniņas. Saskaroties ar skābekli, aktivizējas auga dabīgie fermenti, kas sāk pārveidot dažādus savienojumus.

Fermentācijas laikā:

• samazinās C vitamīna daudzums;
• samazinās gļotvielu koncentrācija;
• flavonoīdi daļēji oksidējas;
• veidojas jauni aromātiskie savienojumi;
• saglabājas liela daļa antioksidatīvās aktivitātes;
• minerālvielu saturs būtiski nemainās.

Rezultātā tēja kļūst tumšāka, aromātiskāka un iegūst patīkamu, maigi saldenu garšu.

Tieši šī iemesla dēļ fermentēta ugunspuķes tēja pēc garšas tik ļoti atšķiras no vienkārši izžāvētām lapām.

Vai fermentācija samazina ārstniecisko vērtību?

Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.

Atbilde nav viennozīmīga.

Fermentācijas laikā tiešām samazinās daļa gļotvielu un C vitamīna, tāpēc nefermentētas lapas var būt piemērotākas gadījumos, kad vēlas izmantot tieši gļotvielu mīkstinošo iedarbību.

Tomēr fermentēta tēja joprojām saglabā lielāko daļu flavonoīdu, miecvielu, minerālvielu un citu bioaktīvo savienojumu. Turklāt fermentācijas laikā veidojas jauni aromātiskie savienojumi, kas piešķir tējai tās raksturīgo garšu un smaržu.

Tāpēc nevar teikt, ka fermentēta tēja būtu mazāk vērtīga – tā vienkārši iegūst nedaudz atšķirīgas īpašības.

Soli pa solim - kā pareizi fermentēt ugunspuķes tēju

Fermentācijas process nav sarežģīts, taču tas prasa rūpību un pacietību. Katrs posms ietekmē gatavās tējas kvalitāti.

1. Ievāc lapas

Vislabāk izvēlēties sausas dienas rītu, kad rasa jau nožuvusi.

Izvēlas tikai veselīgas, nebojātas lapas. Ja vēlas, var pievienot arī nelielu daudzumu ziedu, kas piešķirs tējai maigāku aromātu.

2. Atdala lapas no stublāja

Lapas noņem, ar plaukstu slidinot no stublāja galotnes uz leju.

Var izmantot arī jaunos sānu dzinumus.

3. Sasmalcina vai sarullē

Lai sāktos fermentācija, lapu šūnas ir jābojā.

To var izdarīt vairākos veidos.

Visvienkāršāk ir lapas samalt gaļas mašīnā ar rupjāko sietiņu.

Ja vēlas iegūt veselu lapu tēju, lapas rūpīgi sarullē starp plaukstām, līdz tās kļūst mīkstas un sāk izdalīt sulu. Pēc tam tās var viegli sasmalcināt ar nazi.

Šī metode ir darbietilpīgāka, taču rezultātā iegūst vizuāli skaistu tēju ar veselām lapām.

4. Fermentācija

Sagatavotās lapas cieši ievieto stikla, keramikas vai māla traukā.

Trauku nosedz ar vāku vai pārtikas plēvi un atstāj istabas temperatūrā.

Parasti fermentācija ilgst 1–3 dienas, taču precīzs ilgums ir atkarīgs no telpas temperatūras, lapu mitruma un vēlamā rezultāta.

Svarīgi procesu ik pa laikam pārbaudīt.

Ja masa sāk nedaudz silt un smarža no svaigi pļautas zāles pakāpeniski pārvēršas patīkamā augļu un ziedu aromātā, fermentācija norit veiksmīgi.

Ja lapas atstāj pārāk ilgi, var sākties rūgšana vai pelēšana, un tēja kļūs nederīga lietošanai.

5. Žāvēšana

Kad sasniegta vēlamā fermentācijas pakāpe, lapas izklāj plānā kārtā uz cepešpannas, kas izklāta ar cepamo papīru.

Žāvē aptuveni 100 °C temperatūrā, izmantojot ventilatora režīmu.

Cepeškrāsns durtiņas ieteicams atstāt nedaudz pavērtas, lai mitrums varētu brīvi izkļūt.

Tēja ir gatava, kad lapas starp pirkstiem viegli drūp un vairs nav mitras.

6. Nobriedināšana

Lai gan tēju var lietot uzreiz pēc izžāvēšanas, pieredzējuši tējas gatavotāji iesaka tai ļaut vēl nobriest.

Izžāvēto tēju ieber lina vai kokvilnas maisā, ko ievieto kartona kastē un uzglabā sausā, tumšā vietā istabas temperatūrā.

Nobriešanas laikā tēja pakāpeniski iegūst pilnīgāku aromātu un harmoniskāku garšu, jo tajā turpinās lēni dabiskie ķīmiskie procesi.

Daudzi uzskata, ka tieši šis noslēdzošais posms ļauj pilnībā atklāt kvalitatīvas ugunspuķes tējas raksturu.

Kā fermentācijas ilgums ietekmē tējas garšu?

Ne visas ugunspuķes tējas garšo vienādi. Garšu un aromātu lielā mērā nosaka fermentācijas ilgums. Atkarībā no tā iespējams iegūt pavisam atšķirīgu tēju – no vieglas un ziedainas līdz tumšai, bagātīgai un izteikti savelkošai.

Viegla fermentācija

Viegli fermentēta ugunspuķes tēja saglabā visvairāk svaigā auga aromāta. Tai raksturīga maiga, nedaudz saldena garša ar ziedu un pļavas augu notīm. Daudzi to salīdzina ar kvalitatīvu zaļo tēju.

Šī fermentācijas pakāpe ir piemērota tiem, kuri vēlas izbaudīt dabisku un vieglu tējas garšu.

Vidēja fermentācija

Vidējas fermentācijas laikā aromāts kļūst mierīgāks, bet garša – pilnīgāka. Tējā parādās viegla savelkoša nots, kas atgādina klasisku melno tēju, taču bez rūgtuma.

Šo fermentācijas pakāpi izvēlas visbiežāk, jo tā nodrošina līdzsvaru starp aromātu un garšu.

Stipra fermentācija

Ilgāk fermentēta tēja kļūst tumšāka, izteikti savelkoša un dažkārt iegūst viegli skābenu niansi.

Tomēr jāatceras, ka pārāk ilga fermentācija var sabojāt tēju. Ja process netiek savlaicīgi apturēts, masa var sākt pelēt vai rūgt, un šāda tēja vairs nav lietojama.

Karamelizācija

Daži tējas meistari pēc fermentācijas izmanto karamelizāciju. Šajā procesā augā esošie dabīgie cukuri daļēji karamelizējas, piešķirot tējai dziļāku krāsu un īpašu, viegli saldenu aromātu.

Šī metode būtiski maina garšas nianses un ļauj iegūt izteiksmīgāku tēju.

Nobriedināšana

Kad tēja ir pilnībā izžuvusi, tās gatavošana vēl nav noslēgusies.

Izžāvēto tēju ieteicams iebērt lina vai kokvilnas maisā un uzglabāt kartona kastē sausā, tumšā vietā istabas temperatūrā.

Nobriešanas laikā tēja pakāpeniski uzņem nelielu mitruma daudzumu no apkārtējās vides, un tajā turpinās lēni ķīmiskie procesi. Rezultātā aromāts kļūst pilnīgāks, bet garša – harmoniskāka.

Tieši šī iemesla dēļ daudzi uzskata, ka pēc dažām nedēļām vai pat mēneša ugunspuķes tēja kļūst vēl baudāmāka.

Kā pagatavot ugunspuķes tēju?

Lai pilnībā izbaudītu ugunspuķes tējas garšu un aromātu, svarīga ir arī pareiza pagatavošana.

Nepieciešams:

• 1 ēdamkarote kaltētu lapu vai fermentētas tējas;
• aptuveni 250 ml verdoša ūdens.

Tēju aplej ar verdošu ūdeni un ļauj ievilkties 10–15 minūtes.

Ja vēlas izteiktāku garšu, ievilkšanās laiku var pagarināt.

Fermentēto ugunspuķes tēju bieži var apliet 2–3 reizes, nezaudējot tās patīkamo garšu.

Kā tradicionāli lieto ugunspuķi?

Tautas medicīnā ugunspuķe izmantota jau gadsimtiem ilgi.

Tradicionāli tās tēju lieto:

• organisma stiprināšanai;
• gremošanas sistēmas atbalstam;
• vieglu kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumā;
• kakla skalošanai iekaisumu laikā;
• viegla nervu sasprindzinājuma mazināšanai;
• organisma atjaunošanai pēc saslimšanām.

Ārīgi svaigas vai kaltētas lapas izmanto kompresēm, lai palīdzētu nomierināt iekaisušu ādu un veicinātu brūču dzīšanu.

Svarīgi atcerēties, ka ārstniecības augi nevar aizstāt ārsta nozīmētu ārstēšanu. Ja simptomi ir izteikti vai ilgstoši, nepieciešama medicīniska konsultācija.

Vai ugunspuķes tēja satur kofeīnu?

Nē.

Atšķirībā no melnās, zaļās vai baltās tējas, kas tiek gatavotas no tējas krūma (Camellia sinensis), ugunspuķes tēja nesatur kofeīnu.

Tieši tāpēc daudzi to izvēlas baudīt arī vakarā.

Vai ugunspuķes tēju var dzert katru dienu?

Veselam cilvēkam mērena ugunspuķes tējas lietošana parasti ir droša.

Tāpat kā ar jebkuru ārstniecības augu, ieteicams ievērot mērenību un lietot daudzveidīgu uzturu.

Ja lietojat medikamentus, esat grūtniece, barojat bērnu ar krūti vai Jums ir hroniskas saslimšanas, pirms regulāras ārstniecības augu lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad vislabāk vākt ugunspuķi?

Lapas parasti ievāc pirms pilnzieda vai ziedēšanas sākumā, savukārt ziedus – ziedēšanas laikā.

Vai var izmantot arī ziedus?

Jā. Ziedi piešķir tējai maigāku aromātu un skaistāku krāsu.

Cik ilgi glabājas ugunspuķes tēja?

Pareizi uzglabātas lapas un ziedi saglabā kvalitāti aptuveni divus gadus. Saknes – līdz trim gadiem.

Vai fermentācija ir obligāta?

Nē.

No ugunspuķes var gatavot arī nefermentētu tēju.

Tomēr fermentācija būtiski uzlabo aromātu un piešķir tējai bagātīgāku garšu.

Vai fermentēta tēja ir veselīgāka?

Fermentācijas laikā mainās auga ķīmiskais sastāvs.

Samazinās daļa C vitamīna un gļotvielu, bet saglabājas ievērojama daļa flavonoīdu, minerālvielu un antioksidantu. Tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka viena forma būtu veselīgāka par otru – tās vienkārši atšķiras pēc sastāva un īpašībām.

Noslēgumā

Šaurlapu ugunspuķe ir viens no vērtīgākajiem Latvijas savvaļas augiem, kas apvieno senas tradīcijas, bagātīgu ķīmisko sastāvu un patīkamu garšu. No tās gatavotā Ivana tēja gadsimtiem ilgi bijusi iecienīta ne tikai mūsu reģionā, bet arī daudzviet Eiropā.

Mūsdienās, kad arvien vairāk cilvēku novērtē vietējos ārstniecības augus un dabiskus produktus, ugunspuķe piedzīvo pelnītu atgriešanos. Neatkarīgi no tā, vai izvēlaties baudīt nefermentētu tēju vai rūpīgi fermentētu Ivana tēju, svarīgākais ir izmantot kvalitatīvi ievāktas un pareizi sagatavotas drogas.

Fermentācija nav tikai tradicionāls paņēmiens – tā ir prasme, kas atklāj ugunspuķes bagātīgo aromātu un piešķir tējai tās raksturīgo garšu. Savukārt zināšanas par pareizu ievākšanu, žāvēšanu un uzglabāšanu palīdz saglabāt auga vērtīgās īpašības ilgāk.

Ja arī jūs vasarā pamanāt košās ugunspuķu audzes Latvijas mežmalās, iespējams, ir īstais brīdis iepazīt šo īpašo augu tuvāk. Ar pacietību un rūpību no tā var pagatavot tēju, kas priecē ne tikai ar savu garšu un aromātu, bet arī ar gadsimtiem ilgu stāstu un ciešu saikni ar dabu.

Veidojot šo rakstu, izmantota informācija no šādiem avotiem:

📖  Helēna Rubīne, Vija Eniņa - Ārstniecības augi

📖 A. Ābelītis. Ārstniecības augi veselībai.

📖 Ugunspuķe šaurlapu https://www.agfonds.lv/arstniecibas-zalites/zalites-tu/ugunspuke-saurlapu-chamerion-angustifolium/ 

📖 Bioloģes Ivetas Lapseles ieteikumi tējas gatavošanai https://www.delfi.lv/tasty/43751232/jaunumi/50161827/teiksmaina-ugunspuke-ka-pareizi-fermentet-auga-lapas-tejai-un-ka-to-izmantot 

Nav komentāru

Komentēt