Lupstājs

Lupstājs ir daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, selerijai līdzīgu smaržu, ko jau izsenis audzēja pie mājām gan kā garšaugu, gan ārstniecības augu. Senāk ticēja, ka tas pasargā māju no nelaimēm un ļaunas acs, bet viduslaikos lupstājs bija tik iecienīts, ka tā sēklas izmantoja dārgo garšvielu vietā.

Lupstājam izmanto gandrīz visu augu. Lapas, stublājus, sēklas un saknes. Jaunās lapas lieliski der buljoniem, zupām, gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem. Sēklas izmanto kā pikantu garšvielu salātiem, mērcēm un marinēšanai. Pat stublājus var iecukurot. Daudzi saka, ka tieši lupstājs dod ēdieniem to īsto mājas garšu.

Tautas medicīnā lupstājs izmantots gremošanas veicināšanai, pret vēdera pūšanos, spazmēm, tūskām un nieru darbības sekmēšanai. To lietoja arī pie reimatisma, podagras, nervozitātes un elpošanas ceļu saslimšanām. Lupstājam piedēvē urīndzenoša, spazmolītiska, nomierinoša un ēstgribu veicinoša iedarbība.

Interesanti, ka lupstājs tika saukts arī par “mīlas augu”. Latviešu tautasdziesmās minēts, ka meitas Jāņos starp ziediem pasniedza lupstāju puišiem.

Lupstājs ir ļoti viegli audzējams un var izaugt pat līdz 2 metru augstumam. Tas labi aug gan saulainā, gan ēnainā vietā un vienā vietā var augt daudzus gadus. Augam patīk auglīga un mēreni mitra augsne.

Svarīgi zināt, ka lupstājs nav piemērots visiem. To neiesaka lietot grūtniecības laikā un akūtu nieru iekaisumu gadījumā. Kā ar jebkuru ārstniecības augu, arī ar lupstāju svarīgs ir mērenums.